Policija brīdina: viltus bankas darbinieki Gisingā sarīko nedienas!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Gīsingas policija brīdina par krāpniekiem, kas uzdodas par bankas darbiniekiem un zog konta datus.

Die Polizei warnt in Güssing vor Betrügern, die sich als Bankmitarbeiter ausgeben und Kontodaten ergaunern.
Gīsingas policija brīdina par krāpniekiem, kas uzdodas par bankas darbiniekiem un zog konta datus.

Policija brīdina: viltus bankas darbinieki Gisingā sarīko nedienas!

Gisingas apgabalā Valsts policijas departaments izsauc trauksmi: pašreizējā krāpnieciskā krāpniecība, kas maskējas par viltotu bankas darbinieku, jau ir padarījusi 69 gadus vecu vīrieti par mērķi. Telefonsarunā ar gados vecāku kungu tika manipulēts un lūgts atklāt viņa konta datus. Vēl traģiskāk viņš krāpniekam arī piešķīris attālinātu piekļuvi savam bankas kontam. Beigās tika veikti vairāki debeti – finansiālie zaudējumi bija vidēji piecu ciparu eiro robežās. Policija sākusi izmeklēšanu, lai notvertu krāpnieku un novērstu turpmākus upurus. meinkreis.at ziņo, ka šādi gadījumi notiek arvien biežāk un ka steidzami ir jāpastiprina profilakses pasākumi.

Bet kā banku klienti var pasargāt sevi no tik šķebinošas krāpšanas? Ir svarīgi uzmanīties no krāpniekiem, kuri ar jums sazinās pa telefonu vai citiem kanāliem un uzdodas par bankas darbiniekiem. Piemērā parādīts, kā krāpnieki izpaužas radošumā un pārdrošībā: viņi cenšas panākt, lai kontu īpašnieki atbrīvotu tā sauktos pushTAN. Ja kāds iekrīt šādā slazdā, tam var būt letālas sekas, par ko liecina gadījums ar prasītāju, kurš līdzīga incidenta dēļ zaudēja 10 000 eiro un kura banka aizbildinājās ar to, ka tas ir autorizēts pārskaitījums, jo prasītājs atbrīvojis TAN. ra-kotz.de norāda, ka arī šajā gadījumā tiesnešiem bija jāpieņem precizējoši spriedumi, lai izlemtu, vai un kādā veidā banku klienti ir atbildīgi par šādiem zaudējumiem.

Krāpnieku metodes

Krāpnieki bieži izmanto sarežģītus trikus, lai iegūtu personisku informāciju. Viņi apgalvo, ka ir nepieciešama datu salīdzināšana, izmantojot bankas lietotnes. Tas daudziem banku klientiem liek kļūt neuzmanīgiem. Piemēram, konta īpašnieks apstiprināja, ka ir uzstādījis digitālo karti, kas galu galā izraisīja pārkāpumus vairāk nekā 6700 eiro apmērā. Bet šajā gadījumā Darmštates apgabaltiesa lēma par labu klientam, jo ​​nevarēja konstatēt rupju neuzmanību, kas liecina, ka ne visas kļūdas ir klienta atbildība. test.de izceļ šo krāpnieku darbības daudzpusību un steidzami brīdina par no tā izrietošajiem riskiem.

Īpaši dīvaini gadījumi nav retums: Krājkases klienta lietā Ķelnes apgabaltiesa lēma, ka, neskatoties uz lielu summu, banka nav pieļāvusi nopietnu kļūdu, atlīdzinot zaudējumus klientam, kurš zaudējis 14 000 eiro. Krāpnieku izplatīta prakse ir uzdoties par bankas vai cita pakalpojumu sniedzēja darbiniekiem, lai mulsinātu un manipulētu ar klientiem. Bieži vien banku ziņā ir ātri reaģēt, lai aizsargātu savus klientus.

Visbeidzot, atliek teikt: aizsardzībai pret šādu krāpšanu ir izšķiroša nozīme. Ja saņemat zvanu no kāda, kas apgalvo, ka ir bankas darbinieks, vienmēr esiet skeptisks un nekad neizpaudiet nekādu personisku informāciju. Ja jums ir kādas šaubas, vislabāk ir tieši sazināties ar banku, lai noskaidrotu, vai zvans tiešām ir no bankas puses. Katram pašam ir pašam sevi aizsargāt un dalīties ar informāciju par šādām krāpniecībām, lai mēs kopā kļūtu drošāki.