Ansfelden stiprina drošību: jauna videonovērošana aizsargā skolas!
Ansfeldenas pilsēta no 2025. gada augusta paplašina videonovērošanu, lai palielinātu drošību skolās un sabiedriskās vietās.

Ansfelden stiprina drošību: jauna videonovērošana aizsargā skolas!
Ansfeldenas pašvaldība nolēmusi būtiski pastiprināt drošības pasākumus Haidas rajonā. Mūsdienu videonovērošana paredzēta, lai palīdzētu veidot drošu vidi, īpaši skolu teritorijās. Pilsētas mērs Kristians Partols uzsver, ka visu Ansfeldes iedzīvotāju aizsardzībai ir visaugstākā prioritāte un pēdējo mēnešu laikā profilaktiski vairākās rajona centrālajās zonās jau uzstādījis novērošanas kameras. Šie pasākumi tika pieņemti ciešā sadarbībā ar skolas vadību un drošības ekspertiem pēc tam, kad visi iesaistītie apmainījās ar savām idejām un bažām pie apaļā galda.
Drošības pasākumi tika būtiski paplašināti 2023. gada pavasarī. Šobrīd īpaši rūpīgi tiek uzraudzīta piekļuves zona skolas centram un centrālā skolas virtuve. Šie mērķi apstiprina Partoll nodomu īstenot "nulles tolerances" politiku pret vardarbības draudiem, ielaušanos un vandālismu. Pilsēta izmanto vasaras brīvdienas, lai vēl vairāk paplašinātu drošības koncepciju, un Ansfeldenas kritiskajos punktos plāno uzstādīt papildu kameras. Tas ir paredzēts, lai vēl vairāk palielinātu aizsardzību un profilaksi un nodrošinātu drošu vidi visiem iedzīvotājiem. Papildinformāciju par videonovērošanu un tās iespējamo izmantošanu var atrast vietnē soztheo.de.
Videonovērošana globālā salīdzinājumā
Videonovērošanas sistēmu izstrāde nav tikai Ansfeldenes problēma. Berlīnes datu aizsardzības kompānijas heyData visaptverošais pētījums parādīja, ka videonovērošanas izmantošana visā pasaulē ir ļoti atšķirīga. Pilsētās, piemēram, Pekinā, ir vairāk nekā 800 000 kameru, savukārt Dubaijā ir vislielākais blīvums — aptuveni 8500 kameru uz kvadrātkilometru. Tomēr Eiropā kameru blīvums ir ievērojami zemāks, pateicoties stingriem datu aizsardzības noteikumiem, piemēram, GDPR, ko var redzēt arī Minhenē un Berlīnē ar aptuveni 32 kamerām uz kvadrātkilometru.
Pētījumā uzsvērts, ka videonovērošanai ir dažādi mērķi atkarībā no reģiona. Eiropā uzsvars tiek likts uz noziedzības novēršanu, savukārt citviet pasaulē bieži vien uzmanība tiek pievērsta sociālajai kontrolei. Joprojām aktuālas ir tādas problēmas kā kļūdu īpatsvars sejas atpazīšanas sistēmās un atbilstība datu aizsardzības standartiem. Ansfeldenē būtu jāievēro arī datu aizsardzības principi, vienlaikus jāstiprina iedzīvotāju drošības sajūta.
Papildu aspekts ir tas, ka videonovērošana var izraisīt arī uzvedības izmaiņas. Cilvēki mēdz mainīt savu uzvedību, kad viņi zina, ka viņi tiek novēroti. Tas var izraisīt pašcenzūru un psiholoģisku spiedienu, kas vēl vairāk vairo diskusiju par novērošanas tehnoloģiju izmantošanu. Ansfeldenā vēl jāredz, kā jaunievedumi ilgtermiņā ietekmēs iedzīvotāju drošības sajūtu un uzvedību. Lai iegūtu papildinformāciju un pamatinformāciju par videonovērošanas attīstību visā pasaulē un saistītajām tēmām, apmeklējiet vietni [computerbild.de/artikel/News-Haus-Garten-Neue-Studie-Videoueberwachung-weltweit-40220519.html).