Burgenland Energy: ceļš uz klimatneitrālu nākotni līdz 2030. gadam!

Burgenland Energy: ceļš uz klimatneitrālu nākotni līdz 2030. gadam!

Burgenlandes enerģētikas nākotne veidojas. Pēdējos gados Burgenland Energie no reģionāla enerģijas piegādātāja ir kļuvis par pionieri zaļo tehnoloģiju jomā. Izpilddirektors Dr. Stephan Sharma uzsver, ka klimata aizsardzība un enerģētiskā neatkarība ir galvenās problēmas, kas šobrīd tiek aktīvi risinātas. Eiropa pēdējos gados ir pierādījusi, ka ir arvien vairāk atkarīga no enerģijas importa – 75 procenti, Austrija – 59 procenti un Burgenlande – 37 procenti. Burgenland Energie vēlas līdz 2030. gadam samazināt šo atkarību, izveidojot klimatneitrālu un enerģētiski pašpietiekamu reģionu. Mērķis ir ne tikai veicināt enerģētisko neatkarību, bet arī kļūt par vienu no Eiropas vadošajiem zaļo tehnoloģiju uzņēmumiem. Haufe ziņo, ka uzņēmums pie šī stratēģiskā plāna strādā kopš 2021. gada.

Šīs transformācijas ietvaros Burgenland Energie lielā mērā paļaujas uz vēja un saules enerģiju. Uzņēmums vēja enerģētikas jomā darbojas jau vairāk nekā 20 gadus un šobrīd pārvalda 214 vēja turbīnas, kas ģenerē aptuveni 638 megavatus. Īpaši ievērības cienīgi ir tādi inovatīvi projekti kā Eiropā lielākā agro-PV sistēma un pirmais vēja-PV hibrīdparks Austrijā, kā arī bioloģiskās elektroenerģijas uzglabāšanas sistēma. Šīs iniciatīvas skaidri parāda, kā Burgenlande vēlas izmantot atjaunojamās enerģijas potenciālu. Un arī digitalizācija ir galvenā tēma, piemēram, platjoslas paplašināšana 16 kadastra kopienās un rīks “BE.SpareFlo”, kas analizē un optimizē enerģijas patēriņu. Die Presse ir minējis, ka ir arī izglītojoši projekti, lai palielinātu izpratni par vides jautājumiem un atjaunojamiem enerģijas avotiem.

Iedzīvotāju iesaiste

Vēl viens svarīgs Burgenland Energie stratēģijas aspekts ir aktīva iedzīvotāju iesaiste. Kopīgi projekti ar lauksaimniecību un enerģētikas kopienu veidošanu liecina, ka iedzīvotāji jāiesaista enerģētikas pārejā. Lai vizualizētu šo vīziju, sākumskolas bērni tika iesaistīti gleznu konkursā, kurā tika risinātas viņu idejas par zaļo nākotni. Dr. Šarma nosauc četrus galvenos veiksmes faktorus šai transformācijai: vēlme mainīties, uz klientu orientēta rīcība, visu attiecīgo grupu iesaistīšana un spēcīgas partnerības. Tie ir priekšnoteikumi, lai faktiski sasniegtu ambiciozos klimata mērķus.

Eiropas klimata aizsardzības politikas kontekstā ir jāseko arī plašākiem ilgtspējības centieniem. ES mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 55 procentiem, un ilgtermiņa mērķis ir panākt siltumnīcefekta gāzu neitralitāti līdz 2050. gadam. Arī Burgenland Energie ar savu stratēģiju veicina šo mērķu sasniegšanu. ES klimata aizsardzības politikas sektorālā pieeja aptver visas attiecīgās jomas, tostarp enerģētikas nozari, kas rada aptuveni 26 procentus emisiju. Umweltbundesamt ir izskaidrotas prasības, kas uzņēmumiem ES attieksies no 2025. gada, tostarp pienākums sagatavot ESG pārskatus, ko Burgenland Energie jau ir veiksmīgi ieviesusi.

Rezumējot, var teikt, ka Burgenland Energie ne tikai koncentrējas uz ilgtspējīgu energoapgādi, bet arī vēlas palielināt sabiedrības izpratni par atjaunojamiem energoresursiem. Vērienīgie projekti un skaidrā stratēģija līdz 2030. gadam liecina, ka uzņēmums ir labā ceļā uz savu vīziju realizāciju.